Vilis Sīmanis ir dzimis un audzis Čikāgā, taču Latvija viņa ģimenē nekad nav bijusi tikai tāla vieta otrpus okeānam. Latviešu valoda, kultūra un regulāri braucieni uz Latviju bijuši daļa no Viļa dzīves jau kopš bērnības. Tagad, 26 gadu vecumā, viņš spēris nākamo soli – no ASV pārcēlies uz Cēsīm, kur savu profesionālo pieredzi papildina restorānā “KEST”. Sākotnējā iecere bijusi Latvijā ierasties praksē, tomēr jau pēc pirmajām nedēļām Vilis pieļauj – iespējams, šeit viņš paliks ilgāk.
“Es atbraucu uz Cēsīm mācīties pavārmākslu – sākumā praksē, bet izskatās, ka būšu mazliet ilgāk un strādāšu pilna laika darbu. Man šķiet, ka KEST ir viens no labākajiem restorāniem Latvijā. Esmu gatavs jaunam izaicinājumam un gribu iegūt pieredzi Latvijā,” stāsta Vilis.
Latvija ģimenē vienmēr bijusi svarīga
Lai gan Vilis ir dzimis Čikāgā, saikne ar Latviju viņa ģimenē saglabāta vairākās paaudzēs. Arī viņa tēvs dzimis Čikāgā, bet mamma – Mineapolē, savukārt vecvecāku saknes ir Latvijā. Vilis atceras, ka ģimenē vienmēr bijis svarīgi saglabāt latviešu valodu un kultūru.
“Latviešu kultūra mums ir palikusi ļoti svarīga. Mēs centāmies mājās runāt latviski un braukt uz Latviju, cik vien bieži varējām. Latvija mums ir ļoti svarīga un svēta vieta,” viņš saka.
Interesanti, ka arī Viļa vecāki savulaik piedzīvojuši līdzīgu dzīves posmu – aptuveni tādā pašā vecumā, kādā Vilis ir tagad, viņi atbraukuši uz Latviju, kādu laiku šeit strādājuši un pēc tam atgriezušies ASV. Tagad dēls iet savu ceļu, pats iepazīstot ikdienas dzīvi Latvijā.
Latviskā vide Vili pavadījusi arī Amerikā. Sestdienās viņš apmeklējis latviešu skolu Čikāgā, piedalījies latviešu sabiedriskajā dzīvē, dziedājis un dejojis. Nozīmīga pieredze bijusi arī Garezera vasaras vidusskola un 3x3 saieti. Tādēļ latviešu valoda un piederības sajūta Latvijai viņam nav sveša arī pēc dzīves ASV.
No starptautiskajām attiecībām līdz restorāna virtuvei
Augstskolā Čikāgā viņš studējis starptautiskās attiecības, taču arvien lielāku vietu viņa dzīvē ieņēmusi pavārmāksla.
Vilis uzskata, ka pavāra profesijā mācīšanās nekad īsti nebeidzas. Arī strādājot profesionālā virtuvē, ik dienu iespējams apgūt kaut ko jaunu. Tieši vēlme mācīties un iegūt jaunu pieredzi viņu galu galā atvedusi uz Cēsīm.
Iespēja strādāt restorānā “KEST” radusies dabiski, pateicoties kontaktiem profesionālajā vidē. KEST šefpavārs Māris Jansons uztur kontaktus arī ar nozares cilvēkiem ASV, un Vilis zinājis, ka restorānā tiek meklēti papildspēki. Tā no sarunas un savstarpējiem kontaktiem izveidojusies iespēja, kuras dēļ viņš nolēmis pārcelties pāri okeānam.
Cēsis – iespēja iepazīt Latviju ārpus ierastā
Līdz šim ģimenes braucienos uz Latviju Vilis lielākoties uzturējies Rīgā un Jūrmalā, kur dzīvo arī viņa radinieki. Cēsis viņam bijusi daudz mazāk pazīstama vieta. Tieši tas kļuvis par vēl vienu iemeslu pieņemt jauno izaicinājumu.
“Man tieši interesēja kaut kur ārpus Rīgas strādāt un dzīvot,” saka Vilis.
Cēsīs viņš ieradies, nepazīstot daudz cilvēku, tādēļ līdztekus profesionālajai pieredzei šis laiks nozīmē arī jaunas pilsētas un sabiedrības iepazīšanu. Intervijas laikā Vilis Latvijā bija pavadījis aptuveni mēnesi, no tā vairākas nedēļas – Cēsīs. Protams, ir arī brīži, kad pietrūkst māju un ierastās dzīves Amerikā, taču viņš uz to raugās kā uz dabisku daļu no pārcelšanās.
Priekšā vēl ir arī pirmā pilnā Latvijas ziema. Par to Vilis īpaši nesatraucas – viņš smej, ka Čikāgas ziemas, iespējams, varētu būt pat skarbākas. Savukārt dzīve Cēsīs paver iespēju iepazīt arī pavisam citu Latviju – ar dabu, pastaigām un ziemā arī slēpošanu.
“Tu jutīsies kā īsts un vesels cilvēks”
Pārcelšanās uz citu valsti, pat ja tā ir valsts, ar kuru ģimeni vieno cieša saikne, nozīmē arī praktiskus jautājumus – dokumentus, formalitātes un jaunas ikdienas veidošanu. Vilis neslēpj, ka sākumā šie sīkumi var šķist kā izaicinājums, taču līdz šim viņam nav nācies saskarties ar būtiskām grūtībām. Svarīgi esot nebaidīties jautāt un pieņemt citu cilvēku palīdzību.
Domājot par citiem latviešiem ārvalstīs, kuri apsver iespēju kādu laiku dzīvot Latvijā, Vilis iedrošina nebaidīties pamēģināt.
“Forši, nav tik traki,” viņš saka ar smaidu. “Tas būs izaicinājums – visi tie sīkumi, dokumenti, viss jānokārto. Bet tad, kad tas viss ir nokārtots, tu jutīsies kā īsts cilvēks un vesels cilvēks.”
Vai Cēsis un Latvija Vilim kļūs par mājām ilgtermiņā, viņš vēl nesteidzas izlemt. Sākotnēji šis bija brauciens, lai profesionāli mācītos un iegūtu jaunu pieredzi, taču tagad Vilis jau pieļauj iespēju, ka Latvijā varētu palikt pavisam.
Šobrīd svarīgākais ir izmantot iespēju – strādāt, mācīties, iepazīt Cēsis un Latviju no citas perspektīvas nekā līdzšinējos ģimenes braucienos. Un varbūt tieši šādi – nevis ar vienu lielu lēmumu par pārcelšanos, bet ar vēlmi pamēģināt – sākas ceļš uz dzīvi Latvijā.